Rukola, spināti, cepamās nūdeles, čabata, humuss, suši – vēl pirms gadiem 10-15 šie produkti un ēdieni vidējam statistiskajam latvietim bija ne pārāk labi zināmi. Nevarētu teikt, ka viss uzskaitītais tika uzskatīts par delikatesi, drīzāk jau nezināšanas iemesls bija tas, ka produktu patēriņa kultūra bija pavisam cita. Uzzini nozares profesionāļu viedokli par to, kā šo gadu laikā ir mainījušies Latvijas iedzīvotāju ēšanas paradumi.
Tas, ka mūsu valsts iedzīvotāju ēšanas kultūra ir mainījusies, ir acīmredzams fakts – par to var pārliecināties jebkurš, ieskatoties lielveikalā rindā blakusstāvošā pircēja groziņā. Mēs esam sākuši gatavot dažnedažādus eksotiskus ēdienus, kuru receptes atceļojušas teju no visām iespējamām pasaules malām.
"Eko" ir modē
Lielveikalu pārstāvji ir pārliecināti, ka eksotisko produktu (austrumu, itāļu) bums, jau ir noiets etaps. Pārtikas nozares aktualitāte ir organiskie eko produkti.
"Pēdējo pāris gadu laikā vērojams milzīgs pieaugums tieši eko produktu nišā. Šīs tūkstošgades sākumā to faktiski nebija veikalu piedāvājumā, bet šobrīd var teikt, ka pieprasījumam pēc ekoproduktiem ir stabila tendence pieaugt. Ekoproduktus var uzskatīt par pēdējo gadu trendu," apgalvo Rimi Latvija pārstāve Dace Velmere.
Velmere stāsta, ka ir vērts atzīmēt arī specializētos pārtikas produktus – diabētiskos un bezglutēna, kuri pēdējo gadu laikā arī kļūst arvien pieprasītāki. Pieprasījums pēc tiem ir tik stabils, ka Rimi tīkls ir uzsācis arī šo produktu ražošanu.
"Tāpat vēlos uzsvērt, ka milzīgu ietekmi uz pārtikas rūpniecības izmaiņām un attīstību ir atstājusi Latvijas iedzīvotāju iespēja brīvi pārvietoties. Cilvēki ceļo arvien biežāk, bauda dažādu tautu un valstu nacionālo virtuvi un, atgriežoties mājās, mēģina pagatavot ko līdzīgu, " – piemetina Velmere.
Līdzīgu viedokli pauž arī Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris, kurš arī uzskata, ka Latvijas iedzīvotāji sākuši ēst veselīgāk.
"Mūsu uzņēmums var objektīvi izsekot pārdoto produktu apjoma izmaiņām sākot no 2010. gada. Analizējot konkrēto laika periodu, kļūst skaidrs, ka Latvijas iedzīvotāji sākuši dot priekšroku veselīgākai pārtikai. Jūtami palielinājies pārdoto dārzeņu, auļu, ogu un sēņu apjoms. Mūsu valsts iedzīvotāji biežāk sākuši pirkt arī putras, graudaugus, musli, riekstus un piena produktus," - apliecina Beseris.
Maxima apkopotie dati liecina, ka vidējais patērētājs arvien retāk pērk maizi, makaronus, kā arī konservētus un saldētus augļus un dārzeņus. Statistikas dati pierāda, ka cilvēki, rūpējoties par veselību, dod priekšroku svaigiem produktiem.
Dietologi: ir jau labāk, bet līdz pilnībai vēl tālu
To, ka Latvijas iedzīvotāji sākuši izvēlēties veselīgāku un "vieglāku" ēdienu, apliecina arī dietologi.
Piemēram, kompānijas Herbalife veiktie pētījumi apliecina, ka uz labu ir mainījusies Latvijas iedzīvotāju attieksme pret dienas svarīgāko ēdienreizi – brokastīm. Cilvēki sākuši brokastīs ēst veselīgas putras, jogurtus un musli.
Slavenā dietoloģe Lolota Neimane ir pārliecināta, ka tas, kā mūsu valsts iedzīvotāji ēda 20 gadus atpakaļ un tagad, nav pat salīdzināms.
"Es lieliski atceros, kādi bija mūsu ēšanas paradumi pirms 20 gadiem. Cilvēki mēģināja remdēt kāri pēc importa labumiem, izvēloties pēc iespējas košākus iepakojumus un pilnīgi nepievēršot uzmanību produktu saturam. Ļoti populāras bija dažādas gatavās mērces - majonēzes, kečupi u.tt. Šodien situācija ir krasi atšķirīga. Cilvēki arvien vairāk sāk aizdomāties par veselīgu, pareizu uzturu. Šī tendence ir vērojama it visās dzīves jomās. Ir moderni pašam audzēt dārzeņus, augļus un zaļumus," – stāsta Neimane. Kaut virziens ir pareizs, dietoloģe ir pārliecināta, ka viss pagaidām vēl nav tik ideāli, un mums vēl ir uz ko tiekties.
"Runājot par veselīgu uzturu, jāpiemin, ka Latvijas iedzīvotājus raksturo kāda problēma – mēs masveidā kopējam citu valstu virtuves īpatnības, "piesavinoties" ne tās labākās un veselīgākās detaļas. Ņemot par piemēru itāļus, - viņi taču ēd ne tikai picu un pastu. Itālijas iedzīvotāji uzturā lieto arī daudz dārzeņu, arī salātus un zaļumus. Daudzi latvieši, savukārt, ir iecienījuši tieši itāļu barojošo picu, franču sviestā peldošos kruasānus un tā tālāk," – uzskata Lolita Neimane.
Sabiedriskā ēdināšana kā trends
Latvijas iedzīvotāju nosliece uz veselīgu dzīvesveidu nav palikusi nepamanīta arī lielākajās kafejnīcas un restorānos. Piemēram, Lido pārdošanas rezultāti liecina, ka klienti sākuši dot priekšroku dārzeņu un zivju ēdieniem.
"Esam pamanījuši, ka Latvijas iedzīvotāji sākuši ēst veselīgāk – cilvēki arvien biežāk izvēlas dārzeņus, salātus, zivis. Lido tīkla bistro pēdējo pāris gadu laikā jūtami pieaudzis minēto produktu pieprasījums. Piemēram, 2014. gadā mūsu apmeklētāji ir apēduši par 10% vairāk salātu, nekā 2013. gadā," – Delfi paziņoja Lido preses sekretāre Ginta Bormane.
Lido valdes locekle Nora Masteiko ir pārliecināta, ka cilvēki sākuši daudz nopietnāk attiekties pret ēdiena kvalitāti un meklē iespējas baudīt pēc iespējas veselīgas un sabalansētas maltītes. Viņu priecē, ka arvien biežāk mūsu valsts iedzīvotāji izvēlas ēdienus, kuri gatavoti, izmantojot sezonālus produktus.
Lido ir pārliecināti, ka klienti sākuši pievērst lielāku uzmanību ēdiena sastāvam un pievienotajām garšvielām. Piemērām, šodien diez vai kāds būtu ir ar mieru baudīt maltīti, kurai pievienotas E-vielas vai konservanti un sintētiski garšas pastiprinātāji.
Valsts atbalsta veselīgu ēdināšanu
Latvijas Saeima ir pieņēmusi lēmumu, ka turpmāk būs ar likumu noteikts maksimālais pārtikas produktos pieļaujamo kaitīgo trans taukskābju daudzums.
Jau tika ziņots, ka maksimālais pārtikas produktos pieļaujamo kaitīgo trans taukskābju daudzums ir jānosaka līdz 2015. gada 30. novembrim.
Kas ir trans taukskābes?
Trans taukskābes ir sastopamas liellopu gaļā, aitas un jēra gaļā un taukos, šo dzīvnieku pienā, pārtikas produktos, kas ir ražoti no šo dzīvnieku piena un gaļas, margarīnā, tauku pastās, cepumos, pīrāgos, kūkās un citos konditorejas izstrādājumos, kā arī ceptos pārtikas produktos.
Daudzi pētījumi pierāda, ka trans taukskābes, tāpat kā piesātinātās taukskābes paaugstina "sliktā" holesterīna līmeni asinīs, tādējādi palielinot koronārās sirds slimības risku. Bet atšķirībā no piesātinātajām taukskābēm, trans taukskābes samazina "labā" holesterīna līmeni un paaugstināta asins triglicerīdu līmeni, kas ir saistīts ar paaugstinātu koronārās sirds slimības risku. Tātad līdzvērtīgs daudzums (vienā gramā) trans taukskābju var palielināt koronārās sirds slimības risku vairāk, nekā piesātinātās taukskābes.
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) uzsver, ka trans taukskābes palielina sirds slimību risku, un šā iemesla dēļ trans taukskābju uzņemšana no visiem avotiem jāsaglabā pēc iespējas zemāka. Pārtikas ražotājiem ir jāturpina trans taukskābju aizstāšana pārtikas produktos ar citiem tauku veidiem.
Bezmaksas augļi un dārzeņi skolās
Šajā mācību gadā, laikā no 3.novembra līdz 2. februārim, visas Latvijas skolas trīs reizes nedēļā saņems bezmaksas augļus un dārzeņus.
Iniciatīvas autors – Lauku atbalsta dienests – precizē, ka 100 gramīgajā porcijā ietilps ābolu, bumbieru, dzērveņu, kāpostu, kolrābju un burkānu gabaliņi. Pagājušā gada pieredze liecina, ka lielāko popularitāti ir iemantojuši āboli un burkāni. Šīs programmas mērķis ir Latvijas augļu un dārzeņu patēriņa veicināšana, kā arī veselīga dzīvesveida un uztura popularizēšana.
Cik mēs tērējam pārtikai?
Centrālās Statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējā statistiskā Latvijas mājsaimniecība pārtikas iegādei tērē aptuveni 28% procentus no ikmēneša ienākumiem. Interesanti, ka šī procentu attiecība jau ilgus gadus ir praktiski nemainīga. Lai kādi arī nebūtu mūsu valsts iedzīvotāju ienākumi, lai kādas krīzes mums nenāktos pārciest – mēs konstanti turpinām tērēt teju trešdaļu ģimenes budžeta pārtikas iegādei.
