Pie šī jautājuma pētīšanas sākumā 1997.gadā ķērās grupa fiziķu un žurnālā 'Nature' tika publicēts pētījums, kas izskaidroja neizprotamo mistēriju. Viss saistīts ar veidu, kādā pārvietojas vielas daļiņas šķidruma pilienā - kafijas daļiņas 'dodas' uz piliena perimetra līniju. Tādēļ pēc šķidruma izgarošanas apkārt veidojas tumša mala. Turklāt šīs daļiņas nepārvietojas prom arī pēc tam, kad kafija sāk izgarot - tā rezultātā izveidojas aplis.
Kafijas gredzenu jautājumu turpināja pētīt Pīters Junkers, un 2011.gadā Pensilvānijas Universitāte publicēja pētījumu, kas sniedza pilnīgu atbildi uz šo jautājumu. Viss saistīts ar daļiņu formu - kafijas daļiņas ir sfēriskas un tas ietekmē veidu, kā tās pārvietojas piliena iekšienē un kur tās paliek, kad šķidrums izgaro. Citiem šķidrumiem daļiņas ir garenas nevis sfēriskas, un tās uz piliena malu nedodas, kā rezultātā neveidojas tumšs gredzens.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
