Latvija kopš seniem laikiem ir rupjmaizes ēdāju valsts. Gadā ikviens Latvijas iedzīvotājs notiesā 14,3 kilogramus rudzu maizes: trīs reizes vairāk nekā baltmaizi un sešas reizes vairāk nekā saldskābmaizi. "Būtu jāēd vēl vairāk, īpaši jaunajai paaudzei," uzskata dietologs Andis Brēmanis. Īpaši veselīga ir rupjmaize, kas papildināta ar sēklām. Piemēram, jaunajā Liepkalnu Raženajā rupjmaizē ir pievienoti 15% sēklu.

Dietologs Andis Brēmanis nosauc trīs galvenos iemeslus, kāpēc rupjmaizes lietošanai jākļūst par ikdienas paradumuRada sāta sajūtu ilgam laikam. Rupjmaizes sastāvā ir augstvērtīgie ogļhidrāti, kas lēni uzsūcas asinīs, nodrošinot organismā vienmērīgu, stabilu cukura līmeni un enerģiju daudz ilgākam laikam, nekā, piemēram, baltmaize, šokolāde vai saldi dzērieni. Rudzu maize palīdz arī pie lielas fiziskas slodzes, jo gādā par spēku un izturību.

Īsta rupjmaize tiek gatavota ilgstošā raudzēšanas procesā, vislabāk - ar dabisku ieraugu, ko spēj nodrošināt tikai nelielas ceptuves, kas izmanto senas, tautas tradīcijās balstītas receptes un roku darbu. Tas piešķir rupjmaizei unikālo, īpašo mājas garšu un kvalitāti. Tāda ir, piemēram, SIA Liepkalni ceptā Zelta grupas rupjmaize - Sevišķā, Pilngraudu un arī šī pavasara jaunums - Raženā rupjmaize ar sēklām, kas top 30 stundu ilgā raudzēšanas ceļā, katru kukulīti veidojot ar rokām.

Daudz šķiedrvielu. Šķiedrvielu uzdevums ir rūpēties par veselīgu kuņģa un zarnu darbību. Tās netiek sagremotas, nesadalās un neuzsūcas asinīs, bet, virzoties pa gremošanas traktu, darbojas kā savdabīga zarnu birste - aizslauka visu lieko, novērš nepatīkamus aizcietējumus, nodrošina normālu vēdera izeju. Ja vienkāršas baltmaizes 100 gramos ir ap 3 g šķiedrvielu, rupjmaizē, piemēram, Liepkalnu Raženajā, tie ir 7,8 g. Sāta sajūta pasargā arī pret pārēšanos, kas ir svarīgi, ja cilvēks vēlas samazināt lieko svaru.

Pazemina holesterīna līmeni. Ikdienā regulāri ēdot rupjmaizi, tās sastāvā esošās šķiedrvielas rūpējas par veselīgu holesterīna līmeni. Zarnu traktā šķiedrvielas strādā kā holesterīna uztvērējs, kavējot tā nokļūšanu asinīs un izvadot no organisma. 


Šķiedrvielas ir barība arī organismam "draudzīgajām" baktērijām, kas mājo zarnu traktā. Cilvēkam diennaktī būtu jāuzņem 25-35 g vērtīgo šķiedrvielu. Šo sen zināmo patiesību ignorējot, jāmaksā ar zarnu veselību - vēdera pūšanos, aizcietējumiem u.c.

Papildu vērtību ikvienai rupjmaizei dod arī pievienotās sēkliņas, kas ir veselīgs taukvielu un enerģijas avots. Īpaši ieteicama ir Raženā rupjmaize ar ķirbju, saulespuķu sēklām un linsēklām.

Katrai sēkliņai ir sava veselīgo īpašību buķete. Linsēklās ir daudz omega 3 taukskābju, kas optimizē holesterīna līmeni, uzlabo vielmaiņu, zarnu darbību un rada sāta sajūtu. Saulespuķu sēkliņas ir nozīmīgs B un E vitamīnu, magnija un selēna avots, kas nodrošina līdzsvarotu nervu un smadzeņu darbību. Savukārt ķirbju sēklās esošās vielas ir svarīgas vīrieša prostatas veselībai, magnijs un cinks palīdz ādas veselībai, bet dzelzs - piegādā enerģiju.

Sargā vīriešu veselību. Rupjmaizes cepšanā izmantotie rudzi satur milzums dažādu veselīgu un unikālu vielu. Piemēram, Latvijas zinātnieki nesen izpētījuši, ka rudzu graudu sastāvā ir bioloģiski aktīvi komponenti, kas labvēlīgi ietekmē priekšdziedzera darbību, tāpēc rupjmaize īpaši ieteicama vīriešu ikdienā, lai mazinātu prostatas vēža risku.

Latvijā rupjmaize ir ēsta simtiem gadu. Gluži tāpat kā Dziesmusvētki, Jāņi, stārķi pļavās vai sēņošanas trakums, smaržīgs rudzu maizes kukulis ir Latvijas simbols, māju un piederības sajūta. "Jāmācās to plašāk izmantot, lai rupjmaize nav tikai Kultūras kanonā ierakstīta vērtība, ar ko lepojamies un vedam ciemakukulī uz ārzemēm, bet ir veselīga uztura sastāvdaļa mūsu ikdienā," aicina A. Brēmanis.

www.liepkalni.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!